UNESCO kā ANO aģentūra ar mandātu sekmēt ideju brīvas plūsmas nodrošināšanu un zināšanu apriti, darbojas, lai veicinātu brīvus, neatkarīgus un plurālistiskus plašsaziņas līdzekļus gan drukātā, gan apraides un tiešsaistes formātā. Šāda mediju attīstība vairo tiesības brīvi paust savus uzskatus, meklēt, saņemt un izplatīt informāciju, kas iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā.
Mediji pilda demokrātiskas sabiedrības sargātāju funkciju, un tajā nozīmīga loma ir pētnieciskajai žurnālistikai. UNESCO prioritāte ir veicināt uz preses brīvību un žurnālistu drošību vērstu politiku, tāpēc tiek atbalstīta neatkarīga žurnālistika, kuras pamatā ir profesionālās ētikas un pašregulācijas principi. Sabiedrības informēšana un patiesības atklāšana nereti pakļauj žurnālistus riskam, tādēļ UNESCO nosoda pret žurnālistiem vērstus uzbrukumus un aicina tos nepieļaut un atstāt nesodītus.
UNESCO uzskata, ka mediju plurālisms un daudzveidība sniedz plašākas informācijas iespējas, lai sabiedrība spētu izdarīt labākas izvēles. Tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta arī lokāliem, kopienu radītiem medijiem, un šādu mediju veidošanās sekmēšanai UNESCO atbalsta žurnālistu izglītošanas iniciatīvas.
Mediju attīstības projekti, kas atbilst UNESCO vīzijai var saņemt UNESCO Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (IPDC) atbalstu, tāpat IPDC sekmē zināšanās balstītu mediju attīstību.
Viena no veiksmīgākajām un atpazīstamākajām aktivitātēm vārda brīvības aktualizēšanai ir 1993. gada ANO Ģenerālajā Asamblejā pasludinātā Pasaules preses brīvības diena (World Press Freedom Day), ko ik gadu atzīmē 3. maijā.